Kas ir mobings skolā?

 

Lai gan latviešu valodā pareizais termins mācību vidē īstenotai apzinātai priholoģiskai terorizēšanai ir “BULINGS”, sabiedrībā un informācijas iegūšnas kanālos (pamatā internetā), neatkarīgi no vides, kurā tas notiek, lielākoties tiek lietots vārds MOBINGS, vai arī termini bulings un mobings tiek lietoti kā sinonīmi.

Pat statistikā un pētījumos par Latviju un Eiropas valstīm bieži vien termini tiek jaukti. “Mobings” savukārt pareizi būtu lietojams, lai apzīmētu darbavietā realizētu apzinātu psiholoģisku terorizēšanu. Vairāk informācijas par terminiem bulings un mobings varat lasīt ŠEIT.

 

Bulings / mobings skolā un tā risināšanas iespējas

Bulings, vai sabiedrībā biežāk lietotais termins mobings, izglītības iestādē ir nopietna problēma, kas var atstāt ilgstošas negatīvas sekas uz iesaistīto bērnu un jauniešu fizisko un garīgo veselību. Pasaules Veselības Organizācija (PVO) uzskata, ka katru gadu aptuveni 150 miljoni skolēnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem visā pasaulē piedzīvo bulingu. Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF) ziņo, ka mobings ir nopietna problēma visās pasaules valstīs un reģionos. Lai efektīvi cīnītos pret mobingu, ir svarīgi izprast tā būtību, izpausmes formas un iespējamos risinājumus.

Lai gan bulings var notikt jebkur, kur skolēni mijiedarbojas viens ar otru (gan skolā, gan ārpus skolas nodarbībās, gan tiešsaistē), visbiežāk skolēni ar to sastopas skolā.

 

Kas ir mobings un bulings?

Mobings un bulings ir ilgstoša un apzināta vardarbība, kas vērsta pret vienu vai vairākiem indivīdiem ar mērķi pazemot, kaitēt vai kā savādāk darīt pāri. Gan mobings, gan bulings atšķiras no vienreizējiem konfliktiem vai ķildām ar to, ka tas ir ilgstošs un sistemātisks process, kurā upuris atrodas varas nesabalansētā situācijā. Skolā bulings var izpausties dažādos veidos: gan verbāli (apvainojumi, draudi, izsmiekls), gan fiziski (grūstīšanās, sitieni, mantas bojāšana), gan emocionāli (izolēšana, ignorēšana, aprunāšana).

Bulinga izpausmes:

  • Verbālā vardarbība: apvainojumi, draudi, izsmiekls, tenkas, apmelošana;
  • Fiziskā vardarbība: grūstīšanās, sitieni, spļaušana, mantas bojāšana, piespiešana darīt nevēlamas lietas;
  • Emocionālā vardarbība: izolēšana, ignorēšana, izslēgšana no kopīgām aktivitātēm, draudošu žestu demonstrēšana;
  • Kibermobings: pazemojošas vai draudošas ziņas, bildes vai video izplatīšana tiešsaistē, sociālajos tīklos vai citās platformās.

Bulinga sekas:

Bulingam, tā pat kā mobingam, var būt postošas sekas uz upura fizisko un garīgo veselību. Tas var izraisīt:

  • Zemu pašvērtējumu, nedrošību un bailes
  • Grūtības koncentrēties mācībās un atzīmju pasliktināšanos
  • Sociālo izolāciju un grūtības veidot draudzības
  • Fiziskas veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, vēdera sāpes un miega traucējumus.
  • Trauksmi, depresiju, pašnāvības domas un pat mēģinājumus.

Kā samazināt bulingu skolā?

Bulinga apkarošana ir sarežģīts uzdevums, kas prasa visu iesaistīto pušu -skolēnu, vecāku, skolotāju un skolas vadības, sadarbību. Ir svarīgi veidot pozitīvu un iekļaujošu skolas vidi, kurā tiek cienītas atšķirības un novērtēta katra indivīda vērtība.

Daži preventīvi pasākumi:

  • Izglītošana: Informēt skolēnus, vecākus un skolotājus par bulingu, tā izpausmēm un sekām.
  • Skaidri noteikumi: Izstrādāt un ieviest skaidrus noteikumus par pieņemamu un nepieņemamu uzvedību skolā.
  • Atbalsta sistēma: Izveidot atbalsta sistēmu skolēniem, kuri piedzīvo bulingu, vai ir bijuši tā liecinieki.
  • Sadarbība: Veicināt ciešu sadarbību starp skolēniem, vecākiem, skolotājiem un skolas vadību.
  • Vērīga attieksme: Mudināt visus iesaistītos būt vērīgiem un ziņot par jebkādiem bulinga gadījumiem.

Kā rīkoties, ja piedzīvo bulingu?

  • Meklē palīdzību. Meklē palīdzību pie uzticama pieaugušā – skolotāja, vecāka, skolas psihologa, vai cita uzticama cilvēka
  • Neesi viens. Neļauj pāri darītājiem tevi izolēt. Pavadi laiku kopā ar draugiem un citiem uzticamiem cilvēkiem.
  • Neatbalsti bulingu. Nekad nepiedalies bulingā un neklusē, ja zini par bulinga gadījumiem.
  • Nesamierinies ar bulingu. Ja regulāri saskaries skolā ar bulingu un neseko sekmīgs risinājums tā pilnīgai izbeigšanai, izskati iespēju mainīt skolu. Iespējams, skolēnam pēc emocionāliem vai fiziskiem pāridarījumiem vislabākā izvēle var būt skolas maiņa, tālmācība vai mājmācība. Aizvien biežāk vecāki saviem bērniem izvēlas tālmācības skolas, lai bērns var mācīties drošā un mierīgā vidē. Uzzini vairāk par tālmācību šeit.

Kā vecākam sarunāties ar bērnu, lai konstatētu, vai bērns tiek pakļauts bulingam skolā?

Ir svarīgi ar bērnu runāt regulāri un atklāti, lai viņš justos droši dalīties savās sajūtās un skolā notiekošajā. Zemāk minēsim dažus jautājumus, kurus varat uzdot, lai uzzinātu vairāk par bērna ikdienu skolā.

  • Kā tev šodien gāja skolā? Šis ir labs sākumpunkts, lai bērns justos aicināts dalīties savās sajūtās, dienas notikumos
  • Kas bija jaukākais/smieklīgākais/interesantākais, kas notika skolā? Šis jautājums var palīdzēt atvērt sarunu un radīt pozitīvu un atvērtu atmosfēru
  • Ar ko tu šodien spēlējies/runājies pārtraukumā? Šis jautājums var palīdzēt saprast, kādas ir bērna sociālās attiecības.

 

Jautājumi, kas saistīti ar bulinga pazīmēm:

  • Vai skolā kāds tevi aizskar, pazemo vai izsmej? Šis ir tiešs jautājums, kas var palīdzēt atklāt, vai bērns tiek saskaras ar bulingu.
  • Vai kāds tevi atstāj novārtā vai izslēdz no spēlēm? Šis ir vēl viens veids, kā atklāt bulinga pazīmes.
  • Vai tev ir kāds draugs skolā, ar kuru tu vari parunāt, ja tevi kaut kas uztrauc? Šis jautājums palīdzēs saprast, vai bērnam ir kāds atbalsts skolā.
  • Vai tu jūties droši skolā? Šis ir vispārējs jautājums, kas var palīdzēt bērnam pastāstīt par savām sajūtām.

 

Jautājumi par fiziskajām un emocionālajām izpausmēm:

  • Vai tev sāp kāda ķermeņa daļa? Fiziskas sāpes var būt bulinga sekas.
  • Vai tu jūties labi, kad ej uz skolu? Šis jautājums var liecināt par to, ka bērns izjūt trauksmi vai stresu, kas saistīts ar skolu.
  • Vai tev ir grūti aizmigt vai koncentrēties? Šīs ir izplatītas bulinga sekas.
  • Vai tu esi zaudējis interesi par lietām, kas tev iepriekš patika? Šis jautājums var liecināt par depresiju, kas var būt saistīta ar bulingu.

 

Svarīgi:

  • Izvēlieties piemērotu laiku un vietu sarunai, lai bērns justos droši un varētu atklāti runāt.
  • Esiet pacietīgs un uzmanīgs, lai saprastu bērna jūtas un nepārtrauktu viņu.
  • Nevainojiet bērnu, ja viņš atzīstas, ka saskaras ar bulingu.
  • Esiet gatavs palīdzēt bērnam, ja viņš ir pakļauts bulingam. Sazinieties ar skolas administrāciju, lai kopīgi meklētu risinājumu.

 

Atcerieties: Regulāra komunikācija ar bērnu ir atslēga, lai laikus pamanītu bulinga pazīmes un sniegtu viņam nepieciešamo atbalstu.

 
Papildu padomi:

  • Iesaistiet citus pieaugušos, piemēram, skolotājus, lai iegūtu papildus informāciju par bērna situāciju.
  • Rūpējieties par sava bērna emocionālo labsajūtu, nodrošinot viņam atbalstu un mīlestību

 

Bulings jeb mobings Latvijas skolās un Eiropā (pieejamie pētījumi un statistikas rādītāji)

Diemžēl nav vienotas statistikas par bulingu un mobingu visā Eiropā, jo datu vākšanas metodes un datu vākšanas biežums katrā valstī atšķiras. Tomēr pēc pieejamajiem datiem ir skaidri redzams, ka Latvijā ir augstākie mobinga jeb bulinga rādītāji gan OECD* valstu vidū, gan Eiropas Savienības valstu vidū.

Pieejamie dati:

2023.gada ziņojums “Profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījums par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū”. Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) apkopojot datus no vairāk kā 100 skolām Latvijā, secināts, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Pētījuma ziņojums pieejams ŠEIT.

2019. gadā Eiropas Komisija veica pētījumu, kurā atklājās, ka 35% skolēnu no Eiropas savienības valstīm vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir piedzīvojuši bulingu.

Lai gan dažādās Eiropas valstīs ir pieejami dati par bulingu skolās, ir svarīgi atzīmēt, ka šie ir tikai vidējie rādītāji, un faktiskā bulinga izplatība katrā skolā var ievērojami atšķirties.

Papildus resursi

 

Kāpēc mācoties tālmācības skolā ir mazākas bulinga iespējas?

Pastāv vairāki iemesli, kāpēc mācoties tālmācības skolā var būt mazākas bulinga iespējas:

  • Fiziskā attāluma dēļ. Tālmācības skolēni lielākoties mācās attālināti, tāpēc ir mazāka iespēja izveidoties bulinga situācijām, kas balstās uz verbālu vai fizisku vardarbību. Viizplatītāk sastopams bulings jeb mobigs klasē starp klasesbiedriem.
  • Lielāka kontrole pār vidi. Tālmācības skolēniem ir lielāka kontrole pār savu mācību vidi, kas ļauj viņiem izvairīties no situācijām, kurās viņi jūtas neaizsargāti vai apdraudēti.
  • Pieaugušo uzraudzība. Tālmācībā bieži vien ir lielāka pieaugušo uzraudzība (tiek strādāts ar audzēkņiem individuāli vai mazās grupās) salīdzinot ar klātienes skolām, kas var palīdzēt identificēt un novērst bulinga situāciju veidošanos.
  • Izvēles iespējas. Tālmācības skolēniem bieži vien ir plašākas izvēles iespējas attiecībā uz to, ar kuriem klasesbiedriem viņi mijiedarbojas jeb saskaras, kas var palīdzēt viņiem izvairīties no potenciāli kaitīgām attiecībām.

Ir svarīgi atzīmēt, ka bulings var notikt arī tiešsaistē. Tālmācības skolām ir jāīsteno profilakses pasākumi un jānodrošina atbalsts cietušajiem, lai novērstu un risinātu kiberbulinga problēmas, ja tādi gadījuma notiek.

Atbalsts vecākiem un bērniem:

  • Uzticības tālrunis bērniem, pusaudžiem un vecākiem: 116111
  • Bērnu aizsardzības centrs: www.bac.gov.lv

* Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb angliski – Organisation for Economic Co-operation and Development

17/09/2024 |