Mīti un patiesība par tālmācību

Tālmācība pēdējos gados kļūst arvien populārāka, jo daudzi skolēni un viņu ģimenes meklē elastīgākus risinājumus mācību procesam. Vienlaikus sabiedrībā joprojām var dzirdēt dažādus mītus par tālmācību, kas rada nepareizu priekšstatu par to, kā patiesībā notiek mācības un ko šāda izglītības forma spēj piedāvāt. Dažkārt vecāki dzird, ka tālmācības vidusskola ir “vieglāka”, “mazāk nopietna” vai domāta tikai tiem, kuri fiziski nevar mācīties klātienes skolā.

Apskatīsim populārākos mītus un patiesību par to, kā notiek mācīšanās tālmācība, lai vecāki un bērni varētu pieņemt lēmumu, vai šī mācību forma ir piemērota viņiem.

Populārākie mīti par tālmācību

Daudzi uzskati ir radušies sen, kad attālinātā mācīšanās tikai sāka attīstīties un vēl nebija tik pieejama un populāra kā šodien. Tāpēc mīti saglabājas, lai gan realitāte jau sen ir mainījusies.

1.mīts – “Tālmācībā nav īstu mācību stundu”

Šis ir viens no visbiežāk sastopamajiem priekšstatiem. Nereti tiek domāts, ka skolēns saņem materiālus un pats cenšas saprast, kā mācīties, savukārt skolotājs procesā iesaistās minimāli. Taču mūsdienu tālmācības vidusskolā mācību process ir strukturēts un pārdomāts.

Tēmas tiek skaidrotas gan tiešsaistes nodarbībās, gan video un audio formātā, ko skolēns var skatīties un klausīties sev ērtā laikā. Ir konkrēti uzdevumi, pārbaudes darbi, konsultācijas un atgriezeniskā saite, ko skolotāji sniedz gan individuāli, gan grupās. Tas nozīmē, ka tālmācībā notiek reāls mācību process ar strukturētiem mācību materiāliem (audio, video faili, darba lapas, prezentācijas u.c.) un tiešsaistes konsultācijām. Daudzos gadījumos skolēns pat jūtas drošāk, jo var atkārtot materiālu, skatīties lekciju ierakstus un plānot mācības tā, lai sasniegtu labākos rezultātus.

2.mīts – “Tālmācībā bērni nevar iegūt sociālās prasmes”

Pastāv uzskats, ka tālmācībā skolēni ir izolēti un viņiem trūkst iespēju komunicēt ar vienaudžiem. Patiesībā – mūsdienu tālmācība ietver dažādas sadarbības formas: kopīgu projektu izstrādi, tiešsaistes diskusijas, darba grupas un seminārus. Daudzās skolās notiek arī klātienes tikšanās, mācību ekskursijas vai konsultācijas.

3.mīts – “Tālmācība ir tikai bērniem, kuri nevar iet uz parasto skolu”

Šis mīts īpaši izplatīts vecāku vidū. Daudzi domā, ka tālmācība ir domāta tikai tiem skolēniem, kuriem ir veselības problēmas, grūtības mācībās vai kādi sarežģījumi klātienes skolā. Patiesībā tālmācība ir elastīga izglītības forma, ko saviem bērniem izvēlas aizvien vairāk ģimenes.

Daļa izvēlas tālmācību tāpēc, ka viņiem ir aktīvs dzīves ritms, piemēram, profesionālie sportisti, mūziķi vai mākslinieki, kuri bieži trenējas vai piedalās sacensībās. Citi vēlas apvienot mācības ar darbu, hobijiem vai ģimenes dzīvi. Ir arī skolēni, kuri dod priekšroku mierīgākai videi, kur var mācīties savā tempā un plānot savu laiku bez stresa. Tālmācībā ir iespējams arī mācīties ātrāk un pabeigt divas klases viena gada laikā, ja skolēns ir motivēts un gatavs ieguldīt darbu (MK noteikumu Nr. 11. 29.punkts).

Citi izplatīti mīti

Bez jau minētajiem ir dzirdēti vēl daži priekšstati, kas nav patiesi.

Dažkārt tiek teikts, ka tālmācība esot “viegla” un neprasa nopietnu piepūli. Patiesībā mācību viela un prasības ir tādas pašas kā klātienes skolā, vienīgi skolēns var brīvāk plānot mācību procesu.

Vēl viens maldīgs apgalvojums ir tas, ka atestāts no tālmācības vidusskolas esot mazāk vērtīgs. Ja skola ir akreditēta, atestāts ir atzīts tieši tāpat kā jebkurā klātienes vidusskolā. Šis diploms ļauj iestāties augstskolās un turpināt mācības tāpat kā citi absolventi.

Tāpat bieži vaicā: “Vai var iestāties, pāriet semestra vidū?” Daudzas tālmācības vidusskolas piedāvā uzņemšanu visa mācību gada garumā, un skolēns var pievienoties arī tad, ja gads jau ir sācies.

Patiesība par mācībām tālmācībā

Tālmācības vidusskolā mācības tiek organizētas sakārtotā un viegli saprotamā struktūrā. Skolēns saņem tēmas, uzdevumus, termiņus un visu nepieciešamo vielu, lai varētu apgūt mācību priekšmetus bez stresa, bet vienlaikus ar pietiekami lielu atbildību.

Tālmācības skolēns saņem gan teorētiskos materiālus, gan praktiskos uzdevumus. Ir iespējams skatīties video lekcijas, piedalīties tiešsaistes grupu nodarbībās un izmantot individuālo konsultāciju iespējas. Tādējādi skolēns var sekmīgi mācīties gan tad, ja viņam nepieciešams vairāk laika sarežģītā tēmā, gan tad, ja viņš vēlas virzīties uz priekšu ātrāk. Daži izvēlas intensīvu grafiku un mācību gadā pabeidz divas klases (MK noteikumu Nr. 11. 29.punkts), piemēram 10. un 11. klasi vai 11. un 12. klasi, lai ātrāk sagatavotos eksāmeniem un iegūtu vidējo izglītību. Svarīgi ir tas, ka skolēns spēj pats organizēt savu dienu – var mācīties rītos, vakaros vai brīvdienās.