Kas ir prokrastinācija un vai tā var skart ikvienu?

 
Saskaņā ar 2019.gadā veikto pētījumu, kas publicēts žurnālā “Journal of School Psychology”*, 15-20% vidusskolēnu cieš no prokrastinācijas (“The Prevalence and Correlates of Procrastination in High School Students””).
 
Prokastinācija ir tendence atlikt darbu un uzdevumu izpildi uz vēlāku laiku, pat ja tas var izraisīt negatīvas sekas. Prokastinācija var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, un tā var ietekmēt dažādas dzīves jomas, tostarp mācības skolā. Prokrastinācija – Kā izpaužas jauniešiem un kā to pārvarēt? Šis materiāls ir sagatavots Tev, skolēn, lai palīdzētu ar savlaicīgu darbu un uzdevumu izpildi.

 

 

Lai saprastu, vai Tev ir prokrastinācijas problēma, ielūkojies zemāk uzskaitītajās pazīmēs.

  1. Uzdevumu izpildes atlikšana. Tu regulāri atliec uzdevumu pildīšanu līdz pēdējam brīdim, pat ja sekas ir negatīvas;
  2. Grūtības koncentrēties. Uzdevumu veikšanas laikā Tava uzmanība viegli novēršas no darba un Tu nespēj ilgstoši koncentrēties;
  3. Spēj “saņemties” tikai pēdējā brīdī. Tu jūties motivēts strādāt tikai tad, kad pienāk pēdējais brīdis, un uzskati, ka šāda stresa apstākļi palīdz labāk paveikt darbu;
  4. Perfekcionisms. Tu uzstādi nereāli augstus standartus un baidies sākt darbu, jo uztraucas par to, ka nevarēsi sasniegt perfektu rezultātu
  5. Motivācijas trūkums. Tev ļoti bieži nav intereses par uzdevumu veikšanu, un Tev trūkst iekšējas motivācijas;
  6. Darbu un laika plānošanas problēmas. Tev ir grūtības plānot savu laiku. Lielas grūtības sagādā arī savas darba vietas , piemēram, rakstāmgalda kārtošana. Tas viss kavē skolas darbu savlaicīgu izpildi;
  7. Izvairīšanās no grūtībām. Tu centies izvairīties no uzdevumiem, kas šķiet sarežģīti vai nepatīkami;
  8. Padošanās. Tu ātri pamet darbu, ja sastopies ar grūtībām vai šķēršļiem;
  9. Attaisnojumu izdomāšana. Tu izdomā attaisnojumus, lai izvairītos no atbildības, vai pat melo par paveikto darbu;
  10. Trauksme un depresija. Prokrastinācija var būt saistīta ar trauksmi un depresiju, kas var kavēt spēju koncentrēties un motivēt sevi izpildīt uzdevumus;

 
! Nekavējies un meklē palīdzību (vecāki, skolotāji, psihologi), ja Tev ir trauksmes sajūta vai aizdomas par depresiju. Noderīgu informāciju par mentālo veselību lasi šeit: www.pusaudzis.lv/pusaudziem

Kas veicina prokrastināciju?

Ir vairāki faktori, kas var veicināt prokrastināciju. Izlasi un uzzini, vai kādas no uzskaitītajām pazīmēm attiecas arī uz Tevi.

  • Uzdevumu sarežģītība. Ir jaunieši, kas atliek uz vēlāku laiku uzdevumus,, kuri liekas pārāk sarežģīti
  • Perfekcionisms. Jauniešiem, kuri ir perfektionisti, ir grūti pabeigt uzdevumu, jo tas var nešķist pietiekami labs un ir vēlme to uzlabot, kas izraisa atlikšanu darba nodošanā;
  • Traucējoši apstākļi. Jauniešiem, kuri ir pakļauti traucējošiem faktoriem, piemēram, sociālajiem medijiem vai spēlēm, var būt grūtāk koncentrēties uz uzdevumu izpildi, tādēļ to izpilde var tikt atlikta.
  • Zemā pašapziņa. Jaunieši ar zemu pašapziņu var just satraukumu par veicamajiem uzdevumiem (pat , ja tie nav īpaši sarežģīti), jo uzskata, ka nespēs tos izpildīt un tas var izraisīt prokrastināciju

 

Kāda ir prokrastinācijas ietekme uz Tavām mācībām un dzīvi kopumā?

Saņem pilno versiju materiālam PDF formātā savā e-pastā bez maksas un lasi materiālu sev ērtā laikā un vietā!


«Prokrastinācija. Kā izpaužas jauniešiem un kā to pārvarēt?» PDF formātā

 

    Personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar privātuma politiku.