Rīgas Komercskola – Tālmācības vidusskola
Tālmācības vidusskola «Rīgas komercskola» ir akreditēta (Nr. 3601) vispārējās izglītības mācību iestāde, kas reģistrēta LR Izglītības iestāžu reģistrā (Nr. 3715802846). Tālmācības vidusskola «Rīgas Komercskola» piedāvā iegūt pamatizglītību (1.-9. klase) tālmācībā un Vispārējo vidējo izglītību tālmācībā.
Pamatizglītība un vidējā izglītība tālmācībā
Rīgas Komercskola īsteno pamatizglītību un vidējo izglītību tālmācības formā, kura tiek realizēta internetā. Ir iespēja izvēlēties četrus vispārējās vidējās izglītības mācību programmas komplektus un iegūt vidējo komercizglītību, kas ir biznesa izglītības pirmais posms. Mācības pēc 9. klases ir aktuāls jautājums ikvienam, kurš vēlas iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību, lai pēc vidusskolas pabeigšanas, ar izcilām sekmēm var startēt kādā no augstskolām. Rīgas Komercskola piedāvā arī pamatizglītību tālmācības formā, internetā. Tālmācība ir neklātienes izglītības forma, organizējot mācības internetā. Tālmācības vidusskola ir moderna neklātienes vidusskola.
Bāzes komercizglītība, kuru piedāvā tālmācības vidusskola «Rīgas komercskola», mūsdienu Latvijas ekonomiskajos apstākļos ir nepieciešama ne tikai tiem, kuri plāno uzsākt biznesu, bet katram cilvēkam, lai varētu pareizi plānot un realizēt savu ģimenes budžetu. Rīgas Komercskolas misija ir sagatavot cilvēku dzīvesdarbībai, tā, lai viņš būtu ar stabilām morālajām un garīgajām vērtībām, būtu patstāvīgs un atbildīgs, uzņēmīgs un paškritisks, lai prastu sadarboties ar cilvēkiem un būtu labestīgs, lai būtu gatavs pilnveidoties un piemēroties mainīgajai pasaulei, lai spētu būt profesionāls savā darbības jomā. Tādējādi «Rīgas Komercskolā» tālmācības vidusskolā var iegūt kvalitatīvu pamata un vidējo izglītību. Tālmācības vidusskolas «Rīgas komercskola» skolotāji pieņem audzēkni kā līdzvērtīgu sadarbības partneri, izrāda interesi un cieņu pret viņa domām un spriedumiem. Balstoties uz mācību priekšmetu saturu un mācību metodēm skolotāji profesionāli veido un pilnveido audzēkņu gatavības pilnvērtīgai un patstāvīgai dzīvei.Lasīt vairāk
Gatavības patstāvībai
• Patstāvīgi domāt un rīkoties. • Labot pieļautās kļūdas. • Aizstāvēt sevi un savus uzskatus. • Noteikt prioritātes. • Pieņemt sevi, cienīt un mīlēt sevi, apliecināt sevi. • Apzināties savu vērtību, būt pārliecinātam par sevi. • Pašam veidot savu dzīvi. • Paļauties uz saviem spēkiem.
Gatavības atbildībai
• Būt atbildīgam par sevi, par uzticēto pienākumu. • Būt atbildīgam par saviem vārdiem, rīcību, savām emocijām. • Pieņemt izšķirošus lēmumus. • Materiāli nodrošināt sevi un savu ģimeni. • Būt disciplinētam. • Plānot finanses. • Izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi. • Pārvarēt kārdinājumus, vilinājumus. • Izmantot radušās izdevības. • Gatavība uz saprātīgu risku. • Valdīt pār sevi. • Rūpēties par savu veselību. • Ievērot likuma normas. • Dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Gatavības darbībai
• Būt līderim. • Izvirzīt augstus, reālus mērķus. • Sasniegt izvirzītos mērķus. • Pārvarēt nelaimes, neveiksmes, grūtības un šķēršļus. • Kritiski un objektīvi vērtēt savu un citu rīcību. • Radoši strādāt. • Aizsargāt sevi fiziski un psiholoģiski. • Būt neatlaidīgam. • Plānot savu laiku. • Pakārtot dzīvi mērķim. • Strādāt jebkuru nepieciešamu darbu. Darīt arī to, kas nepatīk. • Veidot karjeru. • Mainīt apstākļus, kuri ir maināmi un samierināties ar tiem, kuri nav maināmi. • Orientēties situācijās un apstākļos. • Efektīvi rīkoties ekstremālās situācijās. • Praktiskai ikdienas dzīvei. • Neapstāties pie sasniegtā. • Risināt šodienas uzdevumus, neietekmējoties no vakardienas un rītdienas problēmām.
Gatavības apstākļiem, kas nav no mums atkarīgi:
• Pielāgoties mainīgiem dzīves apstākļiem. • Mainīt vidi, vietu un darbu. • Sabiedrības izvirzītajām prasībām. • Patstāvīgas dzīves uzsākšanai. • Uz savu sapņu nepiepildīšanos. • Situācijām, kad jāapvalda emocijas un jārīkojas ar prātu. • Atteikties no daudz kā citu cilvēku labā vai izvirzītā mērķa dēļ. • Būt optimistam, saglabāt cerību uz labāko. • Būt modram. • Samierināties ar neizbēgamo. • Būt gatavam uz materiāliem, garīgiem zaudējumiem. • Priecāties. • Pieņemt realitāti.
Gatavības veidot pozitīvas attiecības ar cilvēkiem
• Brīvi justies sabiedrībā. • Būt atbildīgiem par tiem, kurus esam “pieradinājuši”. • Uz dialogu. • Dot un ņemt. • Kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem – invalīdiem, slimniekiem, citu uzskatu, reliģiju un tautību pārstāvjiem. • Piemēroties arī neinteresantai vai nepatīkamai sabiedrībai. • Pozitīvai saskarsmei. • Radīt labvēlīgu saskarsmes vidi. • Priecāties par citu veiksmēm. • Uzklausīt un respektēt citu cilvēku viedokli. • Savas vēlmes saskaņot ar citu vēlmēm. • Iespējamām konfliktsituācijām. • Izpalīdzēt citiem. • Piekāpties, iet uz kompromisu. • Savaldīties. • Sadarboties ar citiem. • Uzticēties. • Pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir. • Mīlēt un būt mīlētam. • Ģimenes dzīvei: būt par labu dzīvesbiedru un vecāku saviem bērniem. • Cienīt un mīlēt citus cilvēkus. • Novērst vai atrisināt nesaskaņas, konfliktus ar citiem cilvēkiem un savā ģimenē. • Atturēties no paradumiem, kas traucē citiem. • Būt iejūtīgam un līdzjūtīgam. • Būt labestīgam un pateicīgam. • Bez naida uztvert cilvēku nepateicību, negodīgu un netaisnīgu rīcību. • Piedot. • Lūgt piedošanu. • Neapgrūtināt apkārtējos cilvēkus ar savām problēmām. • Būt mīlētam un mīlēt. • Pateikt “nē”. • Kontrolēt savas emocijas. • Brīvi izteikt domas. • Gatavība politiskās sistēmas nestabilitātei. • Gatavība ekonomiskās dzīves nestabilitātei. • Būt optimistam, mācēt uzmundrināt sevi un atbalstīt citus. • Saskaņot savas vajadzības ar citu cilvēku vajadzībām. • Pieņemt atbalstu un palīdzību no citiem.
Gatavības attīstīt un pilnveidot savu personību
• Atskatīties, izvērtēt sevi, būt paškritiskam un gatavam mainīties. • Būt brīvam no kompleksiem un aizspriedumiem. • Mācīties no savām un citu kļūdām. • Fiziski un garīgi pašattīstīties. • Visu mūžu mācīties un pilnveidot sevi. • Rast garīgo līdzsvaru. • Katrā dzīves situācijā atrast ko pamācošu. • Šaubīties. • Novērtēt sevi. • Atturēties no kaitīgiem ieradumiem. • Rūpēties par savu ārieni. • Kritiski novērtēt panākumus, slavu. • Būt gatavam uzklausīt kritiku. • Skatīties uz sevi no citu cilvēku redzes viedokļa. • Būt gatavam ģimenes dzīvei.
